Katru, kas reiz rakstījis grāmatu, nomoka jautājums arī par anotāciju - mazo tekstiņu grāmatas aizmugurē, kas sniedz ieskatu daiļdarbā. Ar anotācijām saskaras arī grāmatu lasītāji pirms konkrētā darba izvēlēšanās lasīšanai un nopirkšanas vai neizvēlēšanās. Anotācijai ir ļoti būtiska loma, jo, slikti izveidota, tā ne tikai aizbiedēs lasītāju no konkrētā darba, bet arī mazinās viņam vēli izvēlēties konkrētā autora darbus arī nākotnē.
Kā uzrakstīt anotāciju grāmatai? Vēl vairāk, kā izvedot anotāciju, lai lasītājs tiktu ieinteresēts un padotos vilinājumam grāmatu iegūt savā īpašumā? Kādi ir anotācijas galvenie mērķi? Kādai jābūt anotācijai, lai tā ieinteresētu? Kādās ir būtiskākās kļūdas, kuras pieļauj autors vai izdevniecība, rakstot grāmatas anotāciju?
Anotācijas būtiskākie uzdevumi:
- ieinteresēt potenciālo lasītāju
- sniegt ieskatu grāmatas saturā
Laba anotācija sastāv no ekspozīcijas un provocējošā notikuma. Un anotācijas forma ir: (kas?) grib (ko?), jo (kāpēc?), bet (kāpēc ne?)
Mazi sīkumiņi anotācijas rakstīšanas sakarā:
- Nemini personvārdus un vietvārdus un citus plikus faktus. Nevienu neinteresē galvenais varonis, kuru sauc Džons, Jānis vai Anna. Ko teikt labāk? Sauc cilvēka nodarbošanos vai kādu spilgtāko, netradicionālāko īpašību, kurai liela vērtība tālākā stāsta gaitā. Piemēram? Nekustamo īpašumu tirgonis, zaļacainā dāma vai burvis. Un vietvārdi? Kuram interesē Ņujorka, Meksika vai Austrālija? Ja vietām nav būtiskas nozīmes darba aspektā, labāk mini kādu konkrētu vietu - mežu, mazpilsētu vai vēl kādu vietu, kas stimulē fantāziju un rada interesi nevis sniedz tukšu, nekam nederīgu faktu.
- Ievij intrigu, radi interesi. Lai arī anotācija ir visai konkrēta padarīšana un prasa būtisku info, tev nevajag sniegt tikai plikus faktus. Vari runāt caur puķēm.
- Neraksti gari. Anotācijai ir jābūt īsai un kodolīgai un jāpaņem ar saturu, nevis apjomu!
- Neraksti par autoru, ja tas nav plaši pazīstams. Kuram interesē ziņas par nezināmu autoru? Nevienam. Patiesībā, mani neinteresē ziņas arī par plaši pazīstamu autoru. Ja es paņemu rokās kādu konkrētu grāmatu, tad anotācija vēlos lasīt ziņas TIKAI par šo konkrēto grāmatu.
- Mūsdienās ļoti aktuāli anotācijas veidošanā iesaistās lielākie laikraksti un izdevniecības, sniedzot viedokli par konkrēto darbu. Tas gan šeit nav īpaši aktuāli Latvijā (jo šeit nav ne lielu izdevēju/grāmatu mīļotāju, ne lielu dižpārdokļu). Un ja kādu grāmatu no ārzemēm tulko uz šejieni, kāda nozīme slavenā izdevēja domām? Ne es zinu izdevēju, ne grāmatu, ne vēl ko...
- Neliec anotācijā dialogus! Ja vien anotācijā iestiprināmā saruna tiešām nav meistardarbs, izvairies no dialogiem. Kuru interesē, ko saka Jānis vai Pēteris? Ja sarunā ir noslēpums, intriga, vari mēģināt, bet pliku, tukšu sarunu....?
- Retoriskie jautājumi anotācijā. Ja ir vēlēšanās vari mēģināt lasītājā intrigu radīt ar retoriskajiem jautājumiem anotācijā. Ja grāmatas sakarā tiek uzdoti kādi jautājumi un grāmatā tiek uz tiem meklētas atbildes, jautājumi pat varētu būt ļoti iederīgi un saistoši.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru