(5. daļa)

(4. daļa)

Jaunas gleznas.
New paintings.

Nosaukums

Daudzi grāmatu autori nosaukumu grāmatai izvēlas vēl pirms darbs vispār ir pabeigts. Daudzi nespēj to izdomāt pat ilgu laiku pēc tam, kad manuskripts jau uzrakstīts un izlabots. Taču vēl daudziem nosaukumi ir tik slikti, ka, gribot negribot, palīdz izdevēji (kā tas bija ar slavenā Kazanovas romānu, kuram viņš gribēja likt nosaukumu “Atmiņas”, bet izdevēji to nomainīja uz “Pasaulē slavenākā sieviešu pavedēja atmiņas”, tādējādi sniedzot Kazanovam iespēju baudīt milzīgu pasaules slavu). Kā labāk? Kā vieglāk? Un kā pareizāk?

Kādi var būt nosaukumi (kas tiem labs, kas slikts):

• skaidrojošs, taču ne pārāk tiešs. Piemēram, “Kritiens”.Grāmatai šāds nosaukums būtu labs (jo nav pārāk tiešs), taču vārdā “kritiens” ietvertā doma liecina par kaut ko sliktu, destruktīvu, nospiedošu. (Visdrīzāk, lasītājs, kurš meklē grāmatu, lai gūtu pozitīvu pārdzīvojumu, šo grāmatu neizvēlēsies).
• ar vairākām nozīmēm (piemēra gan tiešo, gan pārnesto). Piemēram “Būris ar vilkiem”. Grāmatai šāds nosaukums būtu gan labs, gan interesants. Tajā ir ietvertas divas nozīmes, un, lai arī liecina par kaut ko biedējošu, tikpat labi var būt kaut kas pavisam ikdienišķs, piemēram, birojs ar riebīgajiem kolēģiem :)
• kāda auga, vietas, puķes, sugas, termina... nosaukums. Piemēram “Bute”. Pēc nosaukuma saprotams, ka grāmatu būs par zivīm, konkrētāk – butēm. Kuru, velns parāvis, interesē butes? Zvejniekus? Sugu pētītājus? Bušu audzētājus? Precīzi – tikpat kā nevienu! Neliec šāda tipa nosaukumu, ja vēlies, lai tevi lasītu un tavu grāmatu ievērotu lielākā sabiedrības daļa (nevis tikai neliels skaits kādas konkrētās jomas pārstāvju).
• pārāk salkani nosaukumi. Jā, ļoti noderīgi melodrāmu romāniem, kas nāk no Vācijas un tiek ražoti uz kvantitāti, ne kvalitāti, taču ne jau mūsu apstākļiem un ne jau tiem, kas no sava gara darba patiešām grib izveidot meistardarbu! Tātad, piemēram “Vēl paliek kāda cerība”. Lūdzu, mīļie cilvēki, ja vien jūsu gara darbs nav pilnīgs salkanuma savārstījums un netiek ražots kvantitātei, tad nelieciet šāda tipa virsrakstus! (Kaut gan no otras puses – katrai grāmatai ir savs lasītājs, arī šīs melodrāmas lasa.)
• nosaukums, kas ietver vārdu spēles (metafora, salīdzinājums, paradoks... spēles ar skaņām, vārdiem...). šādi grāmatu nosaukumi ir interesanti un piesaistoši. Piemēram, “Četri taksisti un skunkss” ir vārdu spēle no populārā darba “Četri tankisti un suns”. Šādu nosaukumu bieži izvēla tie, kas vēlas parodēt kāda cita darbu.
• nosaukums, kas ietver vārdu “hronika”. “Hronika” ir vārds, kuru parasti izmanto fantāzijas žanra autori, lai atklātu savu izdomāto zemi, piemēram, “Hetrikas hronika”. Nosaukums ir interesants, jo lasītājs nezina, kas ir Hetrika. Viņš tikai nojauš, ka hronika ir par kaut kādu vietu/laiku. Šāda tipa nosaukumi ir īsi, kodolīgi un skaidri.
• klišejiski nosaukumi. Klišejas ir slikta lieta, kas tiek pārmantotas no autora autoram. Labi autori tās izraida no savas literārās darbības, nepiekopj un neatļaujas ieviest. Klišeja, piemēram, ir “Vecās mājas noslēpums” Klišeja ir noslēpums. Visi vienmēr meklē noslēpumus un vienmēr viņus atrod. Lai nosaukumu izveidotu labāku, vajadzētu mainīt, izvēloties, piemēram “Vecās mājas bēniņi” vai “Manas pamātes vecās mājas”.
• nosaukumi, kuros izmantoti īpašvārdi. Īpašvārdi ir ļoti svarīgi, lai paspilgtinātu nosaukumu. Piemērs: “Vectēva spieķis” vai “Vectēva sarūsējušais spieķis”. Protams, ka otrais nosaukums ir labāks, tas ir konkrētāks un skaidrāks, un rada lielāku ieinteresētību.  

Kādi vēl varbūt nosaukumi? Kā Tu, jaunais rakstniek, izvēlies saviem darbiem nosaukumus?! 

(3. daļa)

Daži jauni mākslas darbi:

Valodas bagātināšanas veidi un valoda tekstā

Valodas bagātināšanas veidi un valodas lietojums prozā dažādiem raksturiem un tipāžiem

Viena no būtiskākajām prozas darba pazīmēm, kurai jāvelta pietiekami liela uzmanība, ir valoda. Kad dievs radīja rakstnieku, viņš teica: “tev būs rakstīt skaistā, literāri baudāmā valodā”.

Kā valodu pataisīt baudāmu?

• Pirmkārt, mācies no saviem sugas brāļiem! Lasi ideālus autorus! Lasi! Lasi! Lasi! Lasi daudz un daudzveidīgi! Noprovē no katra autora pa mazuma, lai mācītos rakstīt, saprast, cik skaista un daudzveidīga var būt valoda, un apzināties daudzos, jo daudzos rakstniecības stilus.
• Otrkārt, kad esi atradis kādā cita autora dabā, kādu skaistu vietu, pārraksti to! Pārrakstot darbu galva atceras un roka iegaumē! Kad esi pārrakstījis, centies atdarināt! Atdarini valodas skanīgumu, poētismu, stilu. Nepārkopē, bet atdarini! Raksti līdzīgi!
• Treškārt, raksti katru dienu! Nav svarīgi ko un kā, bet raksti. Sāc ar dienasgrāmatu. Pieraksti svarīgākos dienas notikumus vai izjūtas un sajūtas. Katru dienu pierakstot notikumus, tu radināsies pie pastāvības un patstāvības, tevī radīsies kāda noteikta dienas rutīna, kas liks tev rakstīt, un tu nespēsi bez rakstīšanas vairs dzīvot ne dienu.
• Ceturtkārt, rakstot darbu, piedomā pie tā, ka autora valodai visa darba garumā ir jābūt viendabīgai. Daudzi autori darbu sāk stīvi, vēlāk ierakstās un noslēdz ar lielisku valodu un tās plūdumu. Labojot darbu, autora valoda jāizveido viendabīgi kvalitatīva visa darba garumā.

Netā mātē googlē atrodami miljons un viens veids, kas nepieciešams valodas bagātināšanai – epiteti, metaforas, salīdzinājumi. Tas viss nepieciešams poētiskai rakstnieka valodai. Taču ir vēl otra, ļoti būtiska lieta. Rakstniekam ir nepieciešams savs stils, lai tā darbi kļūtu ievērojami un atzīti. Pelēkais rakstnieks, kas maļ vienā noteiktā veidā, un ir līdzīgs pārējiem simts tādiem pašiem autoriem ne ar ko neatšķiras no pelēkās masas. Lai iegūtu ievērību, vajag citādāk. Izdomā kaut ko jaunu! Kādu jaunu tēmu vai miksē stilus. Iesākumā tevi nīdīs par to, ka jauc pasaules kārtību (kā Pikaso, kuru sākumā neviens nesaprata), bet beigās, iespējams, tu izpelnīsies pasaules slavu ar savu vaļsirdību un citādību. Un to taču vēlamies mēs visi....

Lai nu kā, epiteti, metaforas un citas literārās valodas figņas, nav galvenais valodas bagātināšanas veidiem. Tas ir viens no. Otrs ļoti būtisks valodas bagātināšanas process ir spēja saskatīt un atklāt atšķirības starp mūsu darba tēliem un atrast tiem realitātei atbilstošu valodu. Visiem zināms, ka četrpadsmit gadu vecs cilvēks nerunās kā mūža pieredzējis vīrs. Vai arī cietumnieka runa radikāli atšķirsies no skolotāja, direktora vai finanšu menedžera runas. Protams!

Tātad būtiskākie aspekti, kas izšķir personāžu varoņu runas:

1. sociālais slānis
2. profesija
3. vecums
4. dzīvē piedzīvotais
5. atrašanās vieta, telpa (pilsēta, lauki, metrapole, kāda konkrēta valsts. Ja tiek personāžs atrodas no kāda būtiska reģiona, piemēram, Latgales vai Kurzemes, tad to runai jābūt atbilstošai)
6. rase (ja, piemēram, mēs rakstam fantāzijas žanrā, tad vajadzētu būtisku vērību griezt arī uz cilvēku, elpu vai nez tur vēl kādām rasēm. Visiem jārunā atšķirīgi!)
7. laiks/laikmets (ja rakstām par pagātni vai nākotni, tad ļoti būtiski izmantot vārdus un teikuma konstrukcijas, kas atbilstošas tieši tam laikam)

Valodas skanīgums un viegli lasāma valoda

Vēl, runājot par valodu, ļoti būtiski uzsvērt, ka tekstiem jābūt viegli lasāmiem, lai lasītājs, nespēdams izboksterēt vai uztvert, nenomestu tavu grāmatu ratā. Tātad, valodu viegli lasāmu padara:

1. ērtas teikuma konstrukcijas. Nekabini aiz galvenā teikuma miljons palīgteikumus, sajauktus ar divdabja teicieniem un tiešajām runām. Nekabini nekā! Kā saprast, ka teikumi ir labi? Ja vari tos izlasīt skaļi, nepieliekot pastiprinātas pūles (neaizelšoties vai nesapiņķerējoties), tad ir ok, ja sanāk saputroties – tad saīsini teikumus vai mani kaut ko!
2. īsi teikumi. Ērts ne vienmēr ir īss un garš ne vienmēr ir neērts. Saproti, lai rakstītu garus teikumus, tev nepieciešama diezgan augsti attīstīta muzikalitāte. Kāpēc? Lai tie sanāktu skanīgi. Ja tev nav muzikalitātes, tad tavi garie teikumi izklausīsies nevis pēc dziesmas, pēc kā viņiem vajadzētu izklausīties, bet gan pēc trokšņa, radot sajūtu, ka grab kaut kas vecs un nolietojies.
3. nav spēļu ar skaņām. Neliec tak' teikumā vienu aiz otra vārdus ar vienādiem burtiem vai līdzīgām skaņām. (Mani pārņēma pavisam priecīgs pacilājums) (Šodien, šajā skaistajā dienā...)