Premisa – kas par zvēru un ko ziemā ēd?

Pirmais, kam, sākot rakstīt darbu, jāveltī vislielākā uzmanība, ir premisa, darba dziļā doma. Tā ir darba definīcija, apgalvojums, kas piepildās darba noslēgumā. Bieži par premisu dēvē arī morāli vai tēmu, taču šiem visiem trim jēdzieniem ir dažas būtiskas atšķirības:

Morāle moralizē, tā māca, kā ir būt labi un nepieļauj sliktu piemēru radīšanu. Rakstnieks nedrīkst būt moralizētājs! Viņš taču ir mākslinieks!

Tēma ir atzinums vai saistītu notikumu virkne par vienu vai vairākiem dzīves aspektiem autora unikālajā stāstījumā. Tēma ir ideja, kas pastāvīgi atkārtojas daiļdarbos, piemēram, pienākums pret garīgi slimu māti, naudas nozīme dažāda slāņa cilvēkiem vai slaveno cilvēku riebums pret mazāk slavenajiem. Ir tik daudz dažādu tēmu!

Lai būtu vieglāk saprast, kas ir premisa, aplūkosim piemērus. Viljama Šekspīra lugā “Romeo un Džuljeta” premisa ir “mīlestība ved nāvē” vai, piemēram, “nejaušība spēj nogalēt”.

Vai visi zina pasaku par trim sivēniņiem? Viens sivēns māju cēla no akmens, otrs no koka, bet trešais sivēns visu vasaru pavadīja izklaidējoties. Šādam, pēc uzbūves vienkāršam darbam, arī ir premisa! Un premisa ir, piemēram, “muļķība ved nāvē, gudrība dara laimīgu”. Katram darbam var būt bezgalīgi daudz premisu, un katrs cilvēks, atkarībā no dzimuma, izglītības līmeņa, sociālā stāvokļa un pārējiem aspektiem, spēs saskatīt citādāku premisu. Viss ir pareizi. Vienā darbā var atrasties vairākas premisas, taču tās nekad nenonāks konfliktā viena ar otru, liecinot par divām un vairākām gluži pretējām lietām!

Dažādie premisu veidi:

Ķēdes reakcijas premisa * visvienkāršākā * kāds atgadījums ierauj varoni notikumu virknē, kas ved uz kulmināciju un atrisinājumu * šādā prozas darbā pārsteigums lasītāju parasti gaida jau sākumā

Pretspēku premisa * raksturīga darbā, kurā ir divi pretspēki, kas karo viens pret otru (piem., cilvēks un alkohols, cilvēks un nauda, cilvēka godīgums, piemēram, pret cilvēka negodīgajām īpašībām – zagšanu)

Situācijas premisa * viens apstāklis ietekmē visas tēlotās personas (piem., visi tēli atrodas skolā un ar to ir notikumi, vai uznāk lietus pārgājiena laikā). Jāatzīmē īpaši, ka visi tēli pret šo vienu apstākli rīkojas citādāk, jo katram ir savs iekšējais es. * šāda veida prozas darbi ir kā stāstu cikli, kurus saista kāds kopējs notikums.

Kad darbs ir uzrakstīts, autoram jāizpēta, vai stāstā nav notikumu, kas nav nepieciešami premisas pierādīšanai. Ja šādi notikumi ir, tad viņi ir lieki. Tie ir jādzēš ārā, un miers.

Otrs darbs, kas jāveic, kad viss liekais izdzēsts – jāpārbauda, vai notikumi, kas atstāti, uzskatāmi parāda premisu darbībā. Vai tie ir pilnībā skaidri definēti? Vai nav nekā lieka? Ja ir kaut kas lieks vai neskaidrs, darbs jālabo.

Kā iemācīties rakstīt ar premisu?

1. Noskaties daudz dažādu filmu un izlasi daudz dažādu grāmatu! Centies tām nosaukt premisas. Par ko darbs vēsta? Kas ar varoņiem notiek darbā? Kāda ir to izaugsme? No kā uz ko tie pārvēršas? Kas ir galvenais priekšnoteikums, kas liek darboties tēliem?
2. Pārbaudiet, kā pārvērstos stāsts, ja tam mainītu premisu? Kuras vietas no darba būtu jāmet ārā, ja jūs maināt premisu? Kas jāpieliek klāt, lai uzskatāmi parādītu jauno premisu?
3. Izdomājiet premisu un pierakstiet to! Izdomājiet svarīgākos notikumus, kas atspoguļos jūsu izdomāto premisu! Pierakstiet! Nepaies ilgs laiks līdz jūs būsiet iemācījušies rakstīt ar premisu!